Vai bērnam varētu būt UDHS? (skrīninga instruments)
Ja Tev ir vieglāk uztvert saturu, ja redzi to prezentācijas formātā (slaidos), tad piedāvāju Tev to lasīt šeit:
Padalīšos ar nelielu skrīninga testu tiem vecākiem/ pedagogiem, kuri vēl ir neskaidrībā par to, vai bērniem varētu būt šie neiroattīstības traucējumi. Tas balstīts uz slimību klasifikatora DSM-V aprakstu par UDHS simptomataloģiju. Ņem vērā, ka arī šis vēl neko nenozīmē, bet var būt kā signāls, ka laiks doties pie speciālista!
Man ir rakstījušas mammas, kuras aprakstot situāciju, stāsta, ka bērnam simptomatika izpaužās skolā, bet mājās ir pilnīgi cits bērns – šeit runa nebūs par UDHS, jo bērns visās vidēs ir vienāds, viņa grūtības nepazūd pārnākot mājās. Tāpat nereti UDHS tiek jaukts ar mācību traucējumiem ( piem. disleksija), jo liela daļa no simptomiem atbilst abām traucējumu grupām. Pie pirmajām aizdomām, ieteiktu pārbaudīt arī bērna redzi. Jo nereti, tieši kādi redzes traucējumi var būt par iemeslu tam, kāpēc bērns nespēj koncentrēties, nosēdēt mierīgi, traucē klasē – jo viņš nespēj sekot līdzi stundās notiekošajam, neredz tāfeli utt. Jāņem vērā arī bērna attīstība laikā, nereti vecāki nemaz neizprot, ka vienā vai otrā vecumposmā kāds no simptomiem var pastāvēt un tas ir pārejošs.
Tāpēc neveic pašdiagnozi, bet pārliecinies vai ir iemesls bažām!
Ja uz lielāko daļu jautājumu vari atbildēt ar bieži vai gandrīz vienmēr, tad apsver iespēju doties pie ģimenes ārsta vai psihologa. Uzsvēršu, ka tikai mentālās veselības speciālists (bērnu psihiatrs un/vai neirologs) var noteikt, vai neuzmanības, impulsivitātes un hiperaktivitātes simptomi, kas šeit norādīti ir pietiekoši izteikti un ilgstoši, lai noteiktu UDHS diagnozi.
| Jautājumi: | nekad | reti | dažreiz | bieži | gandrīz vienmēr |
| 1. Mazākais traucēklis spēj novērst mana bērna uzmanību no uzdevuma. | |||||
| 2. Manam bērnam sagādā grūtības nosēdēt vietā pat tad, kad tas ir nepieciešams. | |||||
| 3. Šķiet, ka bērns nepievērš uzmanību pat tad, kad tiek tieši uzrunāts. | |||||
| 4. Manam bērnam sagādā grūtības koncentrēties mājas darbiem vai citiem uzdevumiem. | |||||
| 5. Mans bērns uzvedās tā, it kā motors to dzītu uz priekšu. | |||||
| 6. Mans bērns aizmirst izdarīt lietas pat tad, ja bieži par tām atgādina. | |||||
| 7. Bērns izvairās no darbībām/uzdevumiem, kas prasa ilgstošu uzmanības noturību un mentālo piepūli. | |||||
| 8. Manam bērnam sagādā grūtības sagaidīt savu kārtu. Viņš lien rindā pa priekšu vai ņem nost citiem bērniem esošās lietas. | |||||
| 9. Mans bērns daudz runā, pat tad, kad viņam īsti nav, ko teikt. | |||||
| 10.Šķiet, ka mans bērns visu laiku "tirinās". | |||||
| 11. Mans bērns mēdz jaukties pa vidu citu cilvēku sarunās un nodarbēs. | |||||
| 12. Manam bērnam ir grūti ievērot kārtību, pat tad, kad sniedzu viņam palīdzību. | |||||
| 13. Mans bērns patstāvīgi pieļauj neuzmanības kļūdas. | |||||
| 14. Mans bērns traucē klasē, jo viņam ir grūtības iesaistīties mierīgās nodarbēs, netraucējot citus. | |||||
| 15. Mans bērns bieži pazaudē personīgās lietas un mājas darbus. | |||||
| 16. gan mājās, gan skolā mans bērns steidz atbildēt uz jautājumie, pirms tie tiek līdz galam uzdoti. | |||||
| 17. Manam bērnam ir grūtības pabeigt iesākto, pirms ķerties pie nākamā uzdevuma. |
Ja uz lielāko daļu jautājumu vari atbildēt ar bieži vai gandrīz vienmēr, tad visdrīzāk tavam bērnam ir grūtības ar impulsivitāti, hiperaktivitāti un uzmanības noturēšanu uz vajadzīgo. Bet tas vēl nenozīmē UDHS! Jo ir arī citi traucējumi ar līdzīgu simptomatiku! Tāpēc dodies pie speciālista!
Mans ieteikums būtu doties pie psihologa, kurš veic izpētes, ja ir aizdomas par to, ka bērnam varētu būt pastiprinātas grūtības kādā vai vairākās no sfērām. Izmanto valsts piedāvāto iespēju, apmeklēt psihologu par valsts līdzekļiem (nosūtījums no ģimenes ārsta vai sociālā dienesta).
Psihologs, Dana Skara