Kā sagatavoties pirmajai vizītei pie speciālista?
Ja tev ir vieglāk uztvert informāciju slaidu formātā, lasi tālāk TE:
Nereti pamanu vecāku diskusijas par to, ka ir aizdomas, ka bērnam varētu būt UDHS vai vēl kādi traucējumi, bet nezin, ko tālāk iesākt. Šajā ierakstā mēģinu iezīmēt taku, kādu būtu vēlams iet, lai nonāktu pie pareizās diagnozes.
Lai noteiktu diagnozi un palīdzētu bērnam, nepietiek tikai atrast labu speciālistu. Lai ārsts varētu pieņemt precīzāku lēmumu par bērna grūtību cēloni, arī vecākiem vajadzētu kārtīgi priekš pirmās vizītes sagatavoties. Jo vairāk informācijas būsiet apkopojuši, jo vieglāk būs ārstam nekļūdīties – it īpaši, ja runa iet par pirmskolas vecuma bērniem.
Tāpat ieteiktu padomāt par Jums interesējošiem jautājumiem un nekautrēties tos ārstam uzdot vizītes laikā. Diez vai katram ārstam būs laiks un vēlme Jums sniegt visaptverošu informāciju par bērna diagnozi, tā iemesliem, tālāko gaitu, ja paši neizrādīsiet interesi. Ārsts nav gaišreģis – viņš nezin, ko Jūs jau zināt, bet ko nē! Jāutājiet – lai zinātu, kā rīkoties un kas Jūs tālāk sagaida!
Pie kura speciālista labāk doties?
Sākumā būtu nepieciešams doties pie sava ģimenes ārsta (ĢĀ) - noskaidrot, vai viņš ir apguvis kādu no UDHS skrīninga instrumentiem. Ja Jūsu ĢĀ nav pietiekami kompetents, lai veiktu pirmreizējo skrīningu, vai to veicot, uzrādās pozitīvs rezultāts, ĢĀ būtu nepieciešams Jūs nosūtīt pie speciālista, kurš ir ar zināšanām par UDHS diagnosticēšanu (parasti tas būs bērnu neirologs, vai bērnu psihiatrs).
Ja ir iespēja tikt pie zinoša bērnu psihiatra, ieteiktu sākumā doties pie tā. Ja būs neieciešamība, psihiatrs pats Jūs nosūtīs tālāk pie neirologa vai cita speciālista, lai veiktu papildus izmeklējumus. Protams, ja zināt labu neirologu, kas specializējās UDHS, tad droši var doties arī pie tā. Lai gan izpēte (ko veic klīniskais psihologs) nav obligāta, lai noteiktu bērnam diagnozi, tomēr tā var būt ļoti palīdzoša šajā procesā. Arī vecākiem, lai saprastu, kādu terapiju un atbalsta metodes bērnam piešķirt. Kā arī lai to izmantotu tālāk izglītības iestādē, izveidojot individuālo izglītības plānu. Par Ministru kabineta noteikumiem saistībā ar savām un bērnu tiesībām lasi TE:
Kā vizītei labāk sagatavoties?
1. Slimības vēsture: Palūdziet savam ĢA detalizētu bērna slimības vēsturi - vislabāk, ja pieejamā informācija sākas jau ar zīdaiņa vecumu. Noderīgā informācija: kas ir izslimots, dažādu analīžu rezultāti un veiktie izmeklējumi, alerģijas un nepanesības, bērna attīstība kopš dzimšanas pediatra acīm utt. Ja esat griezušies pie speciālistiem, bez ĢA ziņas, sagatavojiet arī to speciālistu izrakstus, slēdzienus.
2. Grūtniecība un dzemdības: padomāijet par šiem bērna pirmajiem dzīves periodiem. Pierakstiet detalizēti visu, ko atceraties, kas varētu būt svarīgs: vai bērns dzima laicīgi vai priekšlaicīgi, dzimšanas svars, piedzīvotās komplikācijas grūtniecības un/ vai dzemdību laikā. Pārdzīvotie stresi vai traumas grūtniecības laikā. Dzemdību iestādes izraksts (ja pieejams) utt.
3. Bērna attīstība: Vai mazuļa attīstība notika secīgi, bez aizkavēšanās? Padomājiet par lielajiem sasniegumiem: galviņas turēšana, velšanās, rāpošana, staigāšana, valodas attīstība, motorikas attīstība. Ja bērns iet jau skolā, tad arī par akadēmiskajām iemaņām - lašīšana, rakstīšana utt.
4. Novērotās grūtības: Kas Jūs satrauc un liek domāt par to, ka bērnam varētu būt UDHS vai kādi citi traucējumi? Padomājiet arī par skaidriem piemēriem no ikdienas, katrai specifiskajai grūtībai - kā tas izpaužās? Sfēras, par kurām padomāt būtu: akadēmiskās un motorās spējas/ koordinācija, sensorais jūtīgums, trauksme/bailes, garastāvoklis, agresija un citas emocijas, aktivitātes un uzmanības noturības līmenis, utml.
5. Ģimenē piedzīvotās problēmas: Lai kā arī negribētos stāstīt nevienam par grūtībām, ko piedzīvojat ģimenē, šī informācija var būt speciālistam ļoti noderīga. Ilgstoši konflikti, kuros piedalās arī bērns (tieši vai netieši), vardarbība pret bērnu vai citiem ģimenes locekļiem, apreibinošo vielu ilgstoša lietošana, stingras auzdināšanas metodes (kliegšana, pēršana pārmērīgi sodi utt.). Slēpjot šāda veida informāciju, var gadīties, ka speciālists kļūdās diagnozes noteikšanā.
6. Informācija no izglītības iestādes: Palūdziet bērna pedagogam (arī pirmskolā) uzrakstīt izsmeļošu bērna raksturojumu, iekļaujot tur novērotās bērna grūtības un arī stiprās puses. Varat palūgt pedagogu arī aizpildīt skrīninga testu, kas ir atrodams TE: (aizpildiet to arī paši - vislabāk abi vecāki). Lai noteiktu UDHS diagnozi, tai jābūt novērojamai vairākās bērna vidēs, ne tikai mājās. Tāpēc pedagoga novērojumi var būt ļoti noderīgi speciālistam.
Vislabāk būtu visu informāciju apkopt rakstiski, lai nekas neaizmirstas. Šī informacīja palīdzēs speciālistam pieņemt precīzāku diagnozi, balstoties uz visiem faktiem. Tā sniegs arī Jums drošības sajūtu, ka speciālists ir ņēmis vērā visu informāciju un nav pieņēmis lēmumu sasteigti.
Būtiski ir padomāt par dažādiem jautājumiem, kas Jums būtu aktuāli un tos ārstam vizītes laikā uzdot!
klīniskais psihologs, Dana Skara