Pozitīvās mācību stratēģijas skolā
Ja vēlies tālāk rakstu lasīt slaidu formātā, spied šeit:
Veiksmīga iekļaušanās mācību vidē bērnam ar UDHS var būt ļoti terapeitiska – tā var stiprināt viņa ticību sev un savām spējām. Un galvenie pieaugušie, kas var šo stiprināt skolā ir pedagogi. Veids, kā šo stiprināt noteikti ir pozitīvas komunikācijas metodes un interesantas mācību stratēģijas. Lai varētu paaugstināt bērna motivāciju, pašvērtējumu un mainīt nevēlamo uzvedību, arī pedagogam būtu jāciena bērns. Saredziet bērnu nevis diagnozi! Izziniet visu par bērna grūtībām un centieties viņu atbalstīt!
Ja esi ieinteresēts pedagogs, tad būsi pamanījis, ka pareizie vārdi pateikti pareizajā brīdī un pareizajā veidā var ļoti celt bērna motivāciju un interesi par mācībām. Apskatīsim pāris stratēģijas, kas var uzlaabot bērna iesaisti mācību procesā un uzlabot uzvedību. Šis var tikt attiecināts uz visiem bērniem, bet jo īpaši bērniem ar UDHS!
Pamani labo, ignorē slikto!
Bērnam būtu nepieciešams saņemt vismaz 3 labus apgalvojumus par katru negatīvo apgalvojumu, ko pasakat. Vienmēr sagaidiet un meklējiet labo uzvedību savā skolēnā. Ja Jūs bērnam apgalvojat kaut ko nepārtraukti, viņš tam noticēs. Tāpēc apbalvojiet to, kas stiprina bērna vērtību nevis padara to vājāku.
Piemēri:
🚫 Nesakiet: Visi sen jau ir izpildījuši uzdevumu, tikai Jānis atkal savā pasaulē!
👌 Sakiet: Es redzu, ka tu ļoti cītīgi strādā. Zinu, ka tev ir nepieciešamās prasmes, lai uzdoto pabeigtu!
👌 Sakiet: Tev jau sāk padoties. Es zināju, ka tu sapratīsi!
🚫 Nesakiet: Nu ko tu tur nesaproti?/ Domā cītīgāk, nepareizi!
👌 Sakiet: Padomāsim kopā, kā vēl šo varētu izskaidrot?/ Iziesim šim vēlreiz cauri pa soļiem - pastāsti, ko tu atceries?
👌 Sakiet: Bija jau tuvu. Es tev izstāstīšu vēlreiz citiem vārdiem. / Nolasi man priekšā, ko tu uzrakstīji. Vai tev tas izklausās pareizi?
❗️Dodiet bērniem izvēles!
Kur vien iespējams, sniedziet bērniem limitētu izvēli. Piemēram pie esejas vai domraksta, projekta, rokdarbiem, mākslas darbiem utt.
!!! Pārāk daudz izvēļu vai atvērta tēma var bērnam ar UDHS (un ne tikai) paņemt pārāk daudz laika tikai domājot par izvēlēm. Kad bērnam ir skaidras izvēles, tas var veicināt bērnu produktivitāti, atsaucību un mazināt agresīvu nostāju.
❗️Nepersonalizē problēmas!
Izvairies no kritikas un vainošanas. Pedagogu pienākums ir palīdzēt bērnam izprast viņa UDHS uzvedību un grūtības, un mācīt atbilstošas stratēģijas, kā grūtības uzlabot vai kompensēt.
Piemērs: "Es zinu, ka Tev var būt grūtāk kā citiem bērniem sekot līdzi uzdotajam. Ko tu saki, ja es tev citiem nemanāmi uzsitu uz pleca, lai tev atgrieztu uzmanību, kad to pazaudē?"
❗️ Stāstiet bērnam, kā jūtaties!
Nelieciet bērnam "birkas", bet skatieties uz visu no sava skatu punkta!
🚫 Nesakiet: "Redzu, ka tu nemaz necenties/ slinko. Ja tu pacenstos, tad varētu kontroldarbu uzrakstīt!"
👌 Sakiet: "Mani ļoti pārsteidz tas, ka tu kontroldarbu nenokārtoji. Zinu, ka tev ir nepieciešamās prasmes. Vai tu vari man izstāstīt, kas notika? Kas tev patraucēja?
❗️Klases iesaiste
Paaugstiniet aktīvu klases iesaisti mācību stundās. Tas paaugstinās bērna ar UDHS (arī citu bērnu) uzmanības noturību!
Piemēri: Uzdodiet jautājumus/ lieciet visiem atbildēt unisonā uz visparzināmām lietām/ lieciet klasei balsot par jautājumu ar īkšķiem uz augšu vai leju/ daliet bērnus pāros vai grupiņās aktīvai sadarbībai.
❗️ Atcerieties!
Šīs stratēģijas nav paredzētas tikai bērniem ar UDHS. Tās uzlabos VISU bērnu iesaisti un motivāciju, bet bērnu ar UDHS gadījumā tas var būt vislabāk pamanāms.
Ja vēlaties cieņpilnu attieksmi, modelējiet to nevis tikai pieprasiet!
Informāciju sagatavoja: Dana Skara