Atbalsta nepieciešamība

Ja Tev ir vieglāk lasīt tekstu, ja tas ir sadalīts pa slaidiem, turpini lasīt TE: 

Ir pēdējais laiks ar šiem traucējumiem sadraudzēties – neuztvert tos kā ienaidnieku.
Uzsākot strādāt jaunā darba vietā, uzņemoties jaunus pienākumus, uzsākot jaunu karjeras pagriezienu vienmēr ir bažas, vai izdosies, vai spēšu. Bet nepadodoties, turpinot izglītoties, mācoties un apgūstot vajadzīgās prasmes, mēs varam kļūt par labākajiem savā jomā.

Tāpat ir ar bērniem ar UDHS. Ja vecāki turpina viņiem ticēt, izprotot grūtības ar kurām viņi sastopās, sniedzot nepieciešamo atbalstu un trenējot prasmes, kas būs nepieciešmas ne tikai priekš matemātikas kontroldarba, bet arī dzīvei, šie bērni ar laiku var uzziedēt un kļūt par īsteniem savas jomas līderiem ( te nu var nākt talkā arī spēja hiperfokusēties uz to, kas patīk, padodās). Šis ceļš nav viegls vecākiem, jo šiem bērniem atbalsts ( atgādināšana, skubināšana, palīdzība) būs nepieciešams ilgāku laiku, kā citiem bērniem. Savukārt atbalsta trūkums var rezultēties dažādu citu grūtību attīstībā ( trauksme, depresija utt.). Nākamajos ierakstos centīšos pieskarties vairāk dažādām bērnu pamatgrūtībām un to, kā vecāks ( arī skolotājs) var tās stiprināt gan priekš skolas, gan dzīves – jo skola reiz beigsies un bērnam būs jāmācās tikt ar visu galā pašam!

Pamatprasmes dzīvei: 

• Būt laikā
• Atcerēties darāmās lietas & detaļas
• Sākt un pabeigt uzdevumus, projektus
• Uzsākt darbu patstāvīgi
• Noteikt prioritātes
• Būt organizētam, pārvaldīt darāmo
• Pabeigt ilgtermiņa projektus
• Iesniegt darbus laikā

Šīs uzskaitītas prasmes lielākajai daļai pieaugušo būs nepieciešamas ikdienas funkcionēšanai. Ar visām uzskaitītajām cilvēkiem ar UDHS ir grūtības, jo tās ir cieši saistītas ar vadības funkcijām, ko aprakstīju citā ierakstā. Ja vecāki vēlas, lai bērns būtu veiksmīgs dzīvē, karjerā, attiecībās, šīs prasmes ir pastiprināti jāmāca jau kā bērnam. Nevar paļauties tikai uz to, ka skola vai bērna attīstība visu noliks pa vietām.

Apskatot šo vecuma tabulu, varat iedomāties, cik grūti ir uzsākt skolas gaitas bērnam, kura vadības funkcijas ir vidēji 5gadnieka līmenī. Un pabeidzot vidusskolu ir ļoti grūti saprast, ko darīt tālāk. Jo Tev ir jābūt gatavam dzīvei ar prasmēm, kas ir līdzvērtīgas 13gadniekam. Ļoti krass attīstības lēcieniem šiem bērniem/pieaugušajiem notiek ap 20 gadiem - līdz tam visdrīzāk vecākiem ir jābūt pacietīgiem un gataviem atbalstīt un ieguldīt savu laiku!

Pacietība patiešām ir atslēgas vārds - un tam līdzi nāk vēl viens vārds "ekspektācijas". Ja Jūs tās būsiet pielāgojuši bērna attīstībai, tad būs vieglāk samierināties un apjaust, ka Jūsu iedomātie mērķi bērna attīstībā var tikt sasniegti vēlāk un ļaut bērnam veiksmīgi attīstīties (cik nu vien tas iespējams) savā tempā. Un patstāvība un neatkarība/ autonomija noteikti būs - tikai savā tempā.

Tāpēc bērniem ir nepieciešama skaidrošana par viņa grūtībām, lai viņš nedomā, ka ir slinks, dumjš, nepareizs utt. Bērnu ar UDHS pašvērtējums bieži ir pazemināts, jo viņi jūtas nepilnvērtīgi, sliktāki kā citi bērni. Vadības funkcijas cilvēkiem attīstās līdz 30, pat 40 gadiem, tā ka viņiem vēl ir laiks šīs prasmes trenēt un uzlabot. Bet galvenais iemācīties aizstāt un stiprināt dažādos veidos tās, kuras nevar apgūt. Bērni būs sekmīgāki, ja tās sāks apgūt jau skolā vai pirmskolā.

Lai bērnam būtu iespējas gūt panākums skolā un vēlāk arī dzīvē ir svarīgi:

• identificēt viņa mācīšanās un vadības funkciju grūtības;
• identificēt viņa stiprās puses;
• izglītot bērnu par UDHS, mācīšanās grūtībām vai citiem klātesošiem traucējumiem;
• pārrunāt un iepazīstināt bērnu ar dažādām profesionālās izaugsmes iespējām ( atbilstoši vecumam);
• Un vecākiem: sākt saredzēt pozitīvo un noņemt uzsvaru no negatīvā!

Tātad izglītojam savu bērnu par grūtībām ar kurām viņš satopās un mācam viņam izmantot instrumentus, kā šīs grūtās prasmes uzlabot. Trenējam bērnam kompensējošās stratēģijas, atbalstam, kur redzam, ka nepieciešams. Stiprinam viņa resursus. Ja redzam, ka bērns cieš no papildus traucējumiem, grūtībām ( trauksme, mācīšanās traucējumi u.c.) sniedzam atbalstu.

Dodiet bērnam savu laiku! Esiet pacietīgi, sniedziet atbalstu un esiet viņa drošības tīkls!

Psihologs, Dana Skara

Nav komentāru

Komentēt