Pazust laikā
Iepriekšējā ierakstā par atbalsta nepieciešamību uzskaitīju vairākas prasmes, kuras ir būtiski attīstīt un stiprināt katram cilvēkam. Šajā reizē tuvāk aprakstu laika konceptu! Lielākā daļa bērnu – ar vai bez UDHS – uzrāda grūtības ar laika plānošanu un organizēšanu. Mācēt būt laikā un plānot lietas nav iedzimta prasme – katram bērnam augot ir jāatrod sava organizēšanas sistēma, kas šķiet viņam loģiska. Bērniem ar UDHS spēja plānot, prioritizēt un vadīt laiku nereti ir neiroloģiski traucēta (vadības funkcijas) un tāpēc šo spēju attīstīšana var būt apgrūtināta. Laika izpratne un vadīšana ir ļoti svarīga, tāpēc vecākam sākumā ir jāpārņem galvenās bērna laika vadīšanas prasmes – gan mācot izprast laika terminoloģiju (kalendārs, pulkstenis utt.), gan kontrolējot laiku (pulksteņi, taimeri, darāmo lietu saraksti). Lai bērnam būtu iespējams šīs prasmes ar laiku pārņemt savā kontrolē, ir ļoti svarīgi, ka viņš pēc iespējas vairāk tiek visā iesaistīts, lai var arī saprast, kas ir tas, kas priekš viņa strādā veiksmīgāk. Palīdziet bērnam trenēt jaunās prasmes ikdienā un sekojiet līdzi, ka viņam ar tām veicās.
Bērniem ar UDHS bieži ir grūtības ar laiku - dažādās dimensijās! Viņi mēdz kavēt, atstāt visu uz pēdējo brīdi un nepaspēt visu izdarīt laikā, tāpēc mājas darbu pildīšana var ilgt mūžību. Tāpat viņi mēdz pazaudēt laika izjūtu nodarbojoties ar sev tīkamām lietām (hiperfokuss)!
Varbūt kontekstā ar UDHS esat dzirdējuši terminus laika aklums (time blindness), laika horizonts (time horizon) vai "tagad un ne tagad laiks".
Laika horizonts
Gluži kā spēja saskatīt horizonta līniju veroties jūrā. Tā ir spēja saskatīt kādu notikumu veroties laika jūrā. Katram cilvēkam šī spēja var atšķirties. Pavisam mazi bērni neizprot pat 5 minūšu terminu, pieaugot sāk orientēties stundās, tad dienās. Tad mācās plānot tālāku nākotni - saredzēt mēneša, semestra beigas, tuvojošos kontroldarbu utt. Šī spēja parasti attīstās līdz ~ 30 gadiem. Tā ir arī cieši saistīta ar interesi un motivāciju. Ir vieglāk saredzēt sev tīkamus notikumus (Ziemassvētku dāvanas), nekā netīkamus (kontroldarbs).
Bērniem ar UDHS nereti ir tuvāks laika horizonts, ko mēdz arī saukt par nākotnes tuvredzību. Viņi mēdz visus notikumus iedalīt divās dimensijās - tagad un ne tagad. Ar šādu uztveri ir grūti plānot nākotni, jo parasti nākotnes pienākumi ( kāds projekts, kontroldarbs utt.) tiek pamanīti tiki tad, kad ir pienācis jau pēdējais brīdis un ir gandrīz pienākusi dimensija "tagad". Līdz tam bērni var bez nekādām raizēm nodoties nebūtiskākām lietām (prokrastinēt) un pēc tam "pa galvu, pa kaklu"sasteigti pildīt, ko nu vien var paspēt naktī pirms notikuma!
Šis ir arī cieši saistīts ar bērna atalgojuma un soda uztveri (reward system). Bērniem ar UDHS neder kaut kā piesolīšana tālā nākotnē (kino pēc nedēļas, noņemtas provilēģijas pēc sliktas atzīmes liecībā utt.). Jo tālāks ir šis apsolījums, jo mazāk tas bērnu spēj motivēt. Ir ļoti grūti sevi motivēt atteikties no tagadnes apmierinājuma (videospēles) kaut kādas nākotnes vārdā (kontroldarba atzīme). To ļoti labi atspoguļo arī tā saucamais "zefīru eksperiments (marshmallow experiment/test)"- meklējiet youtube.com. Un tad, kad pienāk kontroldarba priekšvakars - bērns nesaprot, kur palika gatavošanās laiks?
Tāpēc arī tik daudz esmu stāstījusi un rakstījusi par nepieciešamību pēc rutīnas, grafikiem, plānotājiem, "to do"sarakstiem utt. Ir grūti darīt pareizās lietas pareizajā laikā, ja nav ne jausmas, kas ir tas, kas šobrīd būtu jādara. Šīs prasmes mācīs bērnam to, ka arī nākotnē (pieaugušo dzīvē) viņam būs jāmāk plānot, prioritizēt, lai sasniegtu mērķus. Un lai gan sākotnēji šķiet, ka tie nedarbojas vai ir grūti ieviešami, tomēr tiem ir jādod laiks - jo vairāk tie tiek lietoti (pat neregulāri), jo ievērojamāki būs ieguvumi. Un jāatcerās, ka šie grafiki nekad nav "akmenī kalti" - tiem ir jāpielāgojas indivīda dzīvei!
Ieteikumi:
- bērnam ir jāsajūt atalgojums tuvā nākotnē, lai tas viņu motivētu ( nekādu videospēļu/ telefona/ iešanas pie drauga, kamēr mājas darbi nav izpildīti);
- tāpat ar sekām (piemēram, bērnam ir jāmaksā Jums noteikta summa, ja viņš nokavē autobusu un Jums viņš jāved ar auto);
- ja zināms, ka bērnam tuvojas kontroldarbs/ projekta termiņš, bieži atgādināt, ieplānot aktīvu darbošanos ar to - pārbaudīt progresu.
- iesaisti bērnu grafiku, darāmo darbu sarakstu veidošanā - lai mācītu labāk izprast laika konceptu, kā arī patstāvību!
- pārrunājot un stādot dienas/nedēļas plānu, izmantojiet tādus vārdus, kā sākumā, pēc tam, tad, kā nākošais, pirms tam, pēc tam utt. Bērni, kuri labāk izprot secību, veiksmīgāk spēj nākotnē plānot un prioritizēt uzdevumus.
- māci un nostiprini bērna kalendārās zināšanas (nedēļas dienas, mēneši, gadalaiki utt.)
- veidojot nedēļas plānu, ievies opciju izsvītrot padarītos darbus. Kā arī pārrunājiet to, kas svarīgs plānā tuvākajā nākotne!
- pulksteņi (vislabāk analogie, jo var redzēt, kā laiks mainās), lai labāk izprastu laika konceptu un kur bērns atrodas šajā laikā. Un taimeri, lai atgādinātu, ka kaut kas iet uz beigām un jāķerās klāt citām lietām.
- praktizējiet laika paredzēšanu - jautājiet bērnam, kā viņam liekas, cik daudz laika viņam kādam uzdevumam būs nepieciešams - to var izvērst kā spēli! Tādejādi bērns iemācās saprast un plānot laiku, kas nepieciešams!
- Mācieties prioritizēt. Apziniet kopā, cik bērnam ir mājas darbu kopumā, kādi ir termiņi - kuri ir grūtākie ( ar tiem jāsāk, kamēr vēl ir enerģija). Paradiet, kā to sastrukturizēt redzamā darāmo lietu sarakstā. Ar laiku iesaistieties ar vien mazāk, bet pārbaudot, kā izdodas!
psihologs, Dana Skara