Kāpēc Tu nevari sēdēt mierīgi?
Ja Tev ir vieglāk uztvert informāciju, ja tā ir slaidu formātā, lasi tālāk TE:
Kāda mamma man atrakstīja jautājumu – “ko darīt ar bērna krēslu pildot mājas darbus – viņš dīdoties. Laikam jau pareizāk būtu likt parasto krēslu, lai nav iespēja braukāt turpu šurpu. “ Ātbildēju īsi un apsolīju izveidot ierakstu par šo, jo noteikti būs aktuāli vēl kādam vēcakām.
Lai kā arī liktos, ka bērna dīdīšanās viņam traucē, tas tomēr tā nav. Nosēdēt mierīgi bērnam ar UDHS ir īstas mocības – tas arī nereti var būt iemesls skolā tam, kāpēc bērns ar UDHS spontāni pamet savu vietu, iziet no klases, traucē stundu utt. – viņš patiešām nevar nosēdēt mierīgi. Tas no viņa prasa milzīgu piepūli, kas rada spriedzi, trauksmi un tikai apgrūtina spēju koncentrēties, sekot līdzi- jo viņš jau tērē visu enerģiju, lai noturētu sevi mierā.
Neviens bērns nav piedzimis, lai sēdētu mierīgi. Viņi būtībā ir ieprogrammēti būt kustībā. Tāpēc nav brīnums, ka daudziem bērniem tieši skolas vide var būt īsts izaicinājums - it īpaši bērniem ar UDHS. Šāda sēdēšana mierīgi šiem bērniem paprasa pārāk daudz enerģijas.
Pievienojot tam vēl grūtības koncentrēties, var rezultēties paaugstinātā trauksmē un zemākos mācību rezultātos. Šāds spiediens arī rada bērnā vēlmi no tā izbēgt - vai nu ieejot savā pasaulē, vai nu demonstrējot traucējošu uzvedību, kas iespaido arī apkārtējos.
Bet kāpēc bērniem ar UDHS ir tik grūti nosēdēt mierīgi?
UDHS viens no galvenajiem simptomiem - HIPERAKTIVITĀTE - tiek cieši saistīts ar neirotransmitera Dopamīna nepareizu/ savādāku regulāciju smadzenēs. Neieslīgstot dziļāk par sarežģīto, fiziska kustība var palīdzēt to sakārtot. Tāpēc, lai cik dīvaini tas neizklausītos, jo vairāk šie bērni kustās un ir ārā no saviem krēsliem, jo labāka būs viņu spēja mācīties.
Mums vēl tāls ceļš ejams, bet citur pasaulē (piemēram, ASV) šis tiek apzināts un tāpēc tiek ieviestas arvien jaunas mācību metodes, kas iekļauj sevī kustību, mācības dabā, dažādu aktivitāšu ieviešana ikdienas klašu nodarbībās.
!!!Piemērs dinamiskajai pauzei: jāskrien un jāpieskarās skolotājas galdam vai jāuztaisa 3 pietupini pirms sniedz atbildi utt.
Jau iepriekš pieminētie regulārie pārtraukumi - 15 min mācamies - 2-5 min enerģiska atpūta. Arī skolā šo noteikti var ieviest, kaut vai tikai liekot visiem piecelties un apiet apkārt savam galdam - bet ideju mazai aktivitātei te var būt daudz!Parastais krēsls bērnam ir kā cietums - viņš to lauzīs un mēģinās šūpoties. Ierakstot meklētājā ADHD chair;wobble chair/cushion; atradīsiet dažādas opcijas, kā palīdzēt bērnam paaugstināt savu koncentrēšanās līmeni - neliedzot viņam kustību.
Īpašos krēslus iespējams vieglāk būs ieviest mājās, bet skolā varat 'apdeitot' bērna krēslu ar silikona gumiju, kas ļauj kājām turpināt dīdīties. Vēl viena lieta, kas strauji pierāda savu efektivitāti tieši bērniem ar UDHS ir stāvgaldi,kā arī galdu palikņi, kas ļauj mācīties stāvot. Apvienotajā karalistē aizvien vairāk skolas tiek aprīkotas ar šādu opciju, ļaujot bērniem pašiem izvēlēties stāvēt ( veikt mikrokustības) vai sēdēt.
Bērni ar UDHS šādās klasēs uzrādot augstāku produktivitāti salīdzinot ar to, ko paveica ar piespiedu sēdēsanu. Un galvenais secinājums - bērniem ļoti šie galdi patīk .
Lai kā arī liktos, ka bērna dīdīšanās viņam traucē un gribās, lai vinš sēdētu mierīgi., jāsaprot, ka šī dīdīšanās viņam palīdz izlādēt enerģiju, kas viņā sēž iekšā un sniedz papildus stimulāciju, kad tā ir nepieciešama, lai ilgstošāk koncentrētos. Atņemot viņam šo iespēju, Jūs varat pastiprināt viņā trauksmi un vēlmi izbēgt no šīs situācijas. Tāpēc vēlreiz atgādinu - bieži mazi pārtraukumi darīs brīnumus! Kā arī, ja nav iespēja tērēt lielas naudas īpašiem krēsliem, izmēģiniet silikona lentes, vingrošanas bumbas vai palikņus parastajam galdam!
psihologs, Dana Skara