Populārākie mīti par UDHS cēloņiem
ja tev ir vieglāk informāciju uztvert slaidu formātā, turpini lasīt rakstu TE:
Ar šo rakstu vēlos turpināt izpratni par UDHS – šoreiz runa būs par šo traucējumu rašanos iemesliem – jeb precīzāk, kas īstenībā nav atbildīgs par UDHS rašanos. UDHS ir visvairāk pētītie attīstības traucējumi – desmitiem tūkstošu pētījumi ir veikti līdz šim, lai labāk izprastu šos traucējumus. Daļa no šiem pētījumiem ir bijuši arī par to, lai atspēkotu mēdiju radītos burbuļus par dažādiem cēloņiem. Šeit noteikti nav uzskaitīti visi, bet daži spilgtākie. Lai kļūtu par labiem bērna advokātiem, zināšanas ir jābalsta faktos!
Pēdējo 30 gadu laikā mūsu sapratne par UDHS attīstības iemesliem ir krasi mainījusies. Šo gadu laikā ir nācies sastapties ar dažādiem apgalvojumiem, ko cilvēki kādu laiku uztvēra par patiesību. Bet veicot daudzus zinātniskos pētījumus šie apgalvojumi ir atspēkoti un palikuši vēsturē. UDHS ir visvairāk pētītie attīstības traucējumi - daudz kas ir atklāts, bet tikpat daudz vēl ir jāatklāj...
Ķīmiskās pārtikas piedevas jeb "E"
1970.-80.jos gados šis bija ļoti populārs uzskats, ka tieši tas ir galvenais UDHS rašanās cēlonis, kas galvenokārt bija mēdiju uzpūsts burbulis. Un lai gan pētnieki (Kavale & Forness, 1983) skaļi pauda savu noraidījumu šim apgalvojumam, mēdīji vēl ilgi turpināja šo uzskatu popularizēt! Pēdējā laikā gan interese ap šo tēmu ir pazudusi!
Cukurs ir pie vainas
Pēc ķīmisko vielu buma nāca cukurs. Bet kopš 1987. gada veiktie zinātniskie pētījumi ir izrādījušies negatīvi šī apgalvojuma apstiprināšanā. Hoover & Milich (1994) pētijumā, kur bērniem cukura vietā tika dots placebo, bet mātēm teikts, ka dod cukuru, apstiprināja to, ka pastāv liela suģestējamība gadījumos, kad mātes tic tam, ka cukurs padara viņu bērnus hiperaktīvus. Līdz pat šodienai pētījumi neuzrāda būtisku saistību starp UDHS un cukura patēriņu!
Vairogdziedzera hormonu līmenis
Kādā "neveiksmīgā" pētījumā (Hauser et al.,1993) uzrādījās, ka 70% bērniem un 50% pieaugušo ar zemu tiroīda hormona līmeni bija arī UDHS. Pēc tam vairāki pētnieki ir centušies šo pētījumu atkārtot, bet nav vairs ne tuvu spējuši gūt nozīmīgus apstiprinājumus šim apgalvojumam. Tāpēc NĒ, bērniem ar UDHS nav jāveic biežāka vairogdziedzera pārbaude un tiroīda hormona terapija neuzlabos UDHS simptomus. Arī citi hormoni nav uzrādījuši saistību ar UDHS rašanos.
Sliktas auzdināšanas sekas
Tiek runāts par to, ka visatļaujoša audzināšana, disciplīnas un robežu trūkums var novest bērnus pie UDHS izpausmēm. Teorijas, kas šo apgalvo, nav guvušas lielu zinātnieku atbalstu, kā arī nav pietiekamu pierādījumu no pētījumiem, lai šo apgalvotu. Tas kas ir uzrādījies pētījumos ir grūtības savstarpējās attiecībās - vecāki komandējoši, mazāk līdzjūtīgi un mazāk velta uzmanību bērniem ar UDHS. Savukārt, bērni biežāk komandām nepakļāvās, bija ietiepīgi un negatīvi noskaņoti.
Vai tā ir vecāku vaina, ka bērni šādi uzvedās vai bērnu, kas izraisa šādu vecāku reakciju? Tas, ko atrod pētījumi līdz šim, ir, ka uzlabojoties bērna uzvedībai (piemēram, lietojot medikamentus), uzlabojas arī vecāku attieksme pret bērniem. Tātad vecāku visatļaujošā un vienaldzīgākā audzināšana biežāk ir kā atbildes reakcija uz bērna uzvedību, nevis ir tās rašānās avots.
Par daudz ekrānu
Šis šķiet ir ļoti populārs apgalvojums arī mūsdienās, ka ekrāni samazina uzmanības noturību. (Pačukstēšu - nav zinātnisku pierādījumu). Tas, ko pētījumos var novērot, ir, ka bērni ar UDHS pavada vairāk laiku ekrānos, bet tas nenezīmē, ka tas rada UDHS. Un iemesli šim ir gan tas, ka tad ir vieglāk noturēt uzmanību, nav jāpiepūlās, kā, piemēram, ar lasīšanu. Tāpat jāmin hiperfokuss, kas var bērnus "iesūkt" ekrānos, kā arī "laika aklums", kas liedz bērnam saprast, cik daudz laika tad viņš šajos ekrānos pavada.
Tiešām daudzu gadu laikā ir bijis pietiekami dažādi mīti, kam bez ticama pamatojuma cilvēki ir ticējuši un diemžēl dažos gadījumos tic vēl līdz šim. Līdz šim ir veikti desmitiem tūkstoši pētījumu UDHS nozarē, lai izprastu tos labāk un atklātu, kas tad ir patiesība, bet kas paliks tikai mīts!
Kas ir tie mīti, ar ko Tu esi saskāries?
informāciju sagatavoja psiholoģe Dana Skara