UDHS BIOloģiskie rašanās riska faktori
Ja tev ir vieglāk uztvert informāciju slaidu formātā, turpini lasīt manā instagram kontā, TE.
Šoreiz aprakstīšu sociālos jeb vides riska faktorus, kas var pastiprināt UDHS rašanos. Atgādināšu, ka neviens no manis aprakstītajiem riska faktoriem nenozīmē, ka tas ir galvenais rašanās iemesls. UDHS ir kompleksi traucējumi un visbiežāk rodas dažādiem riska faktoriem kumulējoties. Tātad var būt viens liels faktors, kā ģenētika, bet tam var pieplusoties vēl dzemdību trauma un vēlāk izteikta atstāšana novārtā un vajadzību neapmierināšana.
Bet ir gadījumi, kad iztrūkst bioloģiskā daļa un tas, kas ir noticis ar bērnu pirms un pēc dzemdībām, kā arī vide pirmajos dzīves gados, var kalpot kā galvenais udhs rašanās riska faktors. Mūsos visos ir predispozīcijas jeb noslieces uz dažādām mentālajām un arī fiziskajām saslimšanām, bet vide un psiholoģiskie faktori var būt gan tie, kas kalpo kā palaidējmehānismi vieniem, gan arī kā aizsargājošie faktori citiem!
Vides jeb sociālie faktori
Piedzīvotās Traumas grūtniecības un dzemdību laikā
- Mātes alkohola vai nikotīna lietošana (uzrādās korelatīvajos pētījumos, kuros netika kontrolēts tas, vai mātei pašai nebija UDHS, kas kalpoja par iemeslu atkarībām);
- Mātes slimošana grūtniecības laikā;
- samazināts mazuļa svars piedzimstot, kā arī pirmslaikus dzimšana;
- Saskarsme ar svinu pirms/pēc dzemdībām;
- Liels mātes stress, emocionālie pārdzīvojumi vai trauma grūtniecības periodā;
- komplikācijas dzemdībās (skābekļa trūkums mazulim)
Bērna veselība un uzturs
!Nereti sakārtojot šīs bērna grūtības simptomi var nebūt vairs tik izteikti. var samazināties bērna pārlieku lielā aktivitāte un impulsivitāte, kā arī uzlaboties uzmanības noturība!
- miega traucējumi (naksts apnoja, grūtības iemigt)
- uzturs:
- Pazemināts minerālvielu un vitamīnu līmenis asinīs (D vitamīns, omega-3, dzelzs (ferritīns))
- Pārtikas nepanesības (kviešu, piena produkti, olas, soja, kukurūza)
- Fiziskās un emocionālās traumas pieredze bērnībā (kas arī var norādīt uz to, ka vardarbīgajam vecākam ir nediagnosticēts UDHS)
- galvas traumas - !!! Bērni ar UDHS ir neuzmanīgāki kā citi bērni. Tāpēc nav īsti noskaidrots, vai UDHS ir riska faktors iegūtajām traumām, vai traumas kalpo kā riska faktors UDHS cēloņiem.
- pamešana novārtā ( izteikta)
- Emocionāla vai/ un fiziska/ seksuāla vardarbība
- tuva cilvēka zaudējums
Nelabvēlīgi ģimenes apstākļi (kas var norādīt arī uz to, ka kādam no vecākiem ir nediagnosticēts UDHS un viņš ilgstoši netiek galā ar savu ikdienu, tāpēc pazaudē darbus, iedzīvojas parādos, kļūst atkarīgs)
- vecāku zems izglītības līmenis
- zems sociālekonomiskais statuss
- nabadzība
- ilgstoša negatīva audzināšana (pazemošana, vajadzību neapmierināšana, pašvērtējuma vājināšana utt.)
Apstākļi skolas vidē
- mobings, ņirgāšanās
- vienaudžu izolēšana
- noniecinoša attiekme no pedagogiem
Kādā pētījumā, kurā ilgstoši tika uzraudzīti bērnu nama bērni (Bukarestes pētījums), klīniski UDHS simptomi uzrādījās 4-5 reizes vairāk bērniem, kā bērniem, kas auguši normālos apstākļos.
!!!!Šeit gan būtu jāmin, ka gan šajā, gan līdzīgos pētījumos, kas veikti līdz šim, nav ņemta vērā kāda būtiska lieta, tas ir iespējamā iedzimtība. Adopcijas pētījumu gadījumā šo ir ļoti grūti kontrolēt, jo pārsvarā vienmēr vecāks ir nezināms. Tātad mēs nezinam, vai tieši vecāka nediagnosticētais UDHS nav atbildīgs par to, ka dzīve nav izveidojusies (bieži vien jau paaudzēs) tā, kā to būtu gribējies: atkarības, bezdarbs, bieža partneru maiņa, impulsīvas seksuālas attiecības. iespējams, ka adopcijas pētījumi mums tikai parāda to, ka ģimenēs, kur, netiek diagnosticēts UDHS un netiek saņemts atbalsts, pastāv daudz lielāka iespējamība saskarties ar atkarībām, bezdarbu, apcietinājumu, kā arī nodot bērnus adopcijai!
Vide arī ir viena no tām lietām, ko ir visvieglāk mainīt un pielāgot, lai vismaz daļa no bērna simptomātikas uzrādītu uzlabojumus. Šai pielāgošanai gan būtu jānotiek bērna visās vidēs (mājas, skola), lai rezultāti būtu izteiktāki. Tad vide var kalpot ne tikai kā riska, bet arī aizsargājošais faktors.
Saturu sagatavoja psihologs, Dana Skara