Temperaments kā UDHS rašanās riska faktors
Ja Tev ir vieglāk uztvert informāciju slaidu formātā, tupini lasīt ierakstu TE:
Temperaments ir unikālas un iedzimtas psihobioloģiskas īpašības, kuras ir stabilas laikā un dažādās situācijās, un bērniem ir novērojamas jau kopš dzimšanas (Chess&Thomas, 1984). Tas ir uzvedības stils, ko indivīds konsekventi demonstrē, reaģējot uz apkārtējo vidi (Rothbart&bates, 1998) un kā rāda pētījumi, ir arī svarīgs prognozētājs dažādu psihopataloģiju attīstībā (Forbes, 2017).
Šis modelis tapis 32 gadus ilgā pētījumā (Chess&Thomas, 1998), kurā tikai iesaistīti 133 bērni jau no 2-3 mēnešu vecuma, kur pētot dažādas iezīmes, nonāca līdz 9 dimensiju modelim.
Ilustrācija ņemta no manas grāmatas "Saprast UDHS" (izdevniecība "Skolas Vārds")
Tas, ko rāda pētījumi, ir, ka vecāku un pedagogu novērotais temperaments bērnam 6-36 mēnešu vecumā, spēj paredzēt UDHS simptomus pirmajā klasē (Willoughby,2016).
UDHS vislabāk raksturos:
- ⇧aktivitātes līmenis (bērns ir ļoti aktīvs),
- ⇧reakcijas intensitāte (spēcīgas emocijas)
- ⇧ reakcija uz jauno (biežāk noraidoša)
- ⇧sensorais jūtīgums (jutīgāk reaģēs uz dažādiem sensoriem stimuliem)
- ⇩uzmanības noturība (viegli novēršama)
- ⇩neatlaidība ( īss darbošanās laiks, viegli padodās)
Tas, ko ar šo vēlējos pateikt, ka vecāks jau diezgan agrīni var novērot savu bērnu un mēģināt saprast, kādas temperamenta iezīmes viņam ir raksturīgas. Protams, ka jāņem vērā bērna attīstība un ļoti liela aktivitāte divgadniekam var mazināties pieaugot, bet viņš visdrīzākais nekad netiks uztverts kā mierīgs. Tāpat arī reakcijas uz jauno mazam bērnam būs izteiktākas emocijas, kā pieaugot. Bet viņš vienmēr būs bērns, kuram vajag vairāk laika, lai pieņemtu jauno. BET, ar šo nevēlos teikt, ka, ja novērojat UDHS raksturojošās temperamenta iezīmes, ka tas uzreiz nozīmē, ka tas bērnam būs. Tas tikai parāda, ka bērniem ar šīm iezīmēm ir lielāks risks nākotnē tikt diagnosticētiem ar UDHS.
Vēl viena lieta, ko temperaments ( gan bērna, gan vecāka) prognozē ir vecāku un bērnu savstarpējās attiecības. Jo lielāka nesakritība jums būs kādā no nosauktajām dimensijām, jo lielākas domstarpības būs šajā sfērā. Piemēram, ja bērnam lielas grūtības sagādā jaunā pieņemšana, savukārt māte/tēvs ir dzimuši eksperimentētāji, tad viņiem būs grūtāk saprast bērnu, kurš ir ar pretēju uzvedību. Nomēriet savu un bērna temperamentu visās dimensijās, iedomājoties, ka katrā dimensijā ir spektrs no 1-10. Kur atrodaties jūs un kur bērns un vislabāk šo iedot aizpildīt visiem, kam ir cieša saistība ikdienā ar bērnu (ome, opis, auklīte utt.).
Saturu sagatavoja, psihologs Dana Skara