Pāriet uz galveno saturu
saprastudhs
  • Sākums
  • Par mani
  • Blogs
  • Video resursi
  • Pakalpojumi
  • E-veikals
  • Kontakti

Fiziskās aktivitātes

14. janvāris, 2025 pl. 15:53, Nav komentāru
Screenshot_2025-01-14_at_15_55_26.jpg

Ja informāciju vieglāk uztvert slaidu formātā, tad turpini lasīt manā instagram kontā, TE:


 Īstenībā jau fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas mums visiem, bet bērniem ar UDHS patiešām var novērot to ieguvumu. Ilgstoši un regulāri nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm ir iespējams samazināt lietoto medikamentu daudzumu un dažos gadījumos pat atteikties no tām vispār, jo fizisko aktivitāšu iedarbība (lai gan ne tik intensīva) ir līdzīga medikamentu iedarbībai.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēkam ir vai nav UDHS, regulārām fiziskām aktivitātēm ir ļoti svarīga loma dažādu smadzeņu daļu optimālas darbības veicināšanai.

Aktīvi kustoties tiek palielināts neirotransmiteru dopamīna un norepinefrīna līmenis, kam ir noteicoša loma uzmanības sistēmas regulēšanā. Ar regulārām fiziskām aktivitātēm mēs varam paaugstināt šo neirotransmiteru sākotnējo līmeni, veicinot jaunu šūnu receptoru augšanu noteiktos smadzeņu reģionos.

Fiziskās aktivitātes ir parādījušas saistību arī ar citiem smadzeņu reģioniem. Piemēram, tie var pozitīvi ietekmēt arī limbisko sistēmu, kas ir atbildīga par emocijām, jo palīdz regulēt amigdalu. Amigdala samazina reakciju uz apkārtējiem stimuliem, it īpaši jauniem un nepazīstamiem kairinājumiem. Tātad pēc fiziskas aktivitātes bērns, kurš citā gadījumā varētu emocionāli uzsprāgt, jo gadījās kaut kas viņam nepieņemams, šoreiz varētu iztikt bez tik izteiktas emociju izlādes.

Fiziskās aktivitātes, kas ir uzrādījušas patiešām labus UDHS simptomu samazināšanās rezultātus ir:

  • cīņu māksla (karate, džudo, taekvando u.c.)
  • balets
  • slidošana
  • vieglatlētika
  • riteņbraukšana
  • kalnos kāpšana
  • airēšana
  • skrituļslidošana
  • bet noteikti arī citas ...

Kāpēc, tieši šis aktivitātes?

Tehnisko kustību nepieciešamība, kas raksturīga šiem sporta veidiem, aktivizē daudzus smadzeņu reģionus, kas ir atbildīgi par līdzsvaru, laika izjūtu, secību, seku novērtēšanu, pārslēgšanos no vienas darbības uz nākamo, kļūdu labošanu, smalkās motorikas korekcijas, impulsu kavēšanu un, protams, intensīvu fokusu un koncentrēšanos.

Kā tas ietekmē bērna izjustās grūtības?

Uzlabo vadības funkcijas, uzmanības noturība, laika plānošana, multitaskings, uzmanības pievēršana detaļām, organizēšana un plānošana.

Spēju apgūt jaunas lietas kopumā, jo tā ir cieši saistīta ar smadzeņu plasticitāti, ko pētījumi uzrāda, ka ar regulārām fiziskām aktivitātēm var uzlabot.

Uzlabo garastāvokli. Gan jau tu arī esi piedzīvojis to foršo sajūtu pēc kārtīgas fiziskās slodzes, ko mēdz dēvēt par "skrējēju kaifu" (runners high). tas ir tāpēc, ka intensīvas aktivitātes rezultātā izdalās laimes hormoni, kā endorfīni un endokanabinoīdi. Kā arī jāmin, ka regulāras fiziskas aktivitātes darbojas arī kā aizsargājošais faktors pret depresiju.

Uzlabo hiperaktivitātes simptomus. Fiziskās aktivitātes ir labs veids, kā izlādēt lieko enerģiju. Pētījumos uzrādās, ka ar fizisko aktivitāšu palīdzību var samazināties agresīvā uzvedība, uzlaboties bērna trauksme un depresija, kā arī socializēšanās prasmes.

Uzlabo pašvērtējumu. Ja atrod sporta veidu, kas bērnam padodās un patīk, var sasniegt grandiozus panākumus (te nāk talkā arī hiperfokuss). Ne velti tik daudz pasaulē zināmiem sportistiem ir UDHS.

Arī tad, ja neesi vēl atradis bērnam piemērotu fizisko aktivitāšu pulciņu, centies viņu fiziski nodarbināt vismaz 4 reizes nedēļā, lai novērotu pirmos simptomu uzlabojumus.

Pamēģini:

  • ģimenes kopīgs izbrauciens ar riteņiem vai skrituļslidām.
  • apmeklēt kopā kādu brīvpieejas futbola vai basketbola laukumu un paspēlēt kopā bumbu
  • kopā ar draugiem noorganizēt paslēpju spēlēšanu
  • pastaiga pa dabas takām

Kā viens no labajiem piemēriem ir visvairāk titulētais olimpisko medaļu īpašnieks peldētājs Maikls Felpss (Michael Phelps). 28 olimpiskās medeļas runā pašas par sevi. Kā arī pēdējās olimpiskajās Simona Bailsa paņēma visu iespējamo zeltu, ko vien  vingrošanas disciplīnās viņa varēja paņemt.

Bet tas, kas padarīja Maiklu un Simonu veiksmīgu, nebija tikai peldēšana vai vingrošana. Aiz viņa stāvēja vecāki, skolotāji un treneri, kas bija gatavi atbalstīt un noticēja viņu neatlaidībai, neskatoties uz visiem UDHS simptomiem.

Esiet TAS vecāks, TAS skolotājs, TAS treneris, kas notic bērnam nevis diagnozei!

Saturu sagatavoja psihologs, Dana Skara

Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Kā sagatavoties pirmajai vizītei pie speciālista?
    9. apr. 2025
  • Pirmsskolnieks un UDHS
    9. apr. 2025
  • UDHS un meli
    9. apr. 2025
  • Fiziskās aktivitātes
    14. jan. 2025
  • Temperaments kā UDHS rašanās riska faktors
    14. jan. 2025
  • UDHS BIOloģiskie rašanās riska faktori
    14. jan. 2025
  • UDHS rašanās BIOloģiskie riska faktori
    14. jan. 2025

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.

Ar mājas lapas izveidi palīdzēja Patrīcija Apine ([email protected])